Saldums no dabas
Cukuru mūsu platuma grādos iegūst no cukurbietēm. Kā tīrs un dabisks salduma avots cukurs ir daudzpusīgs un plaši izmantojams ēdienu gatavošanā. Cukurs ir arī pilnīgi dabisks veids, kā nodrošināt, lai maize būtu mīkstāka, saldējums maigāks un ievārījums ilgāk saglabājas svaigs.
Cukurbietes un cukurniedres
Dažādi augļi, dārzeņi un ogas satur atšķirīgu cukura daudzumu. Cukurbietes un cukurniedres ir vienīgie augi, kuru saturā ir tik daudz cukura, lai būtu vērts to pārstrādāt. Pasaulē aptuveni 75 % no visa cukura tiek iegūts no cukurbietēm. Klimatisko apstākļu dēļ Ziemeļvalstu reģionā varam audzēt un līdz ar to ražot cukuru tikai no cukurbietēm.
Cukuru, kas iegūts no cukurbietēm un cukurniedrēm, sauc arī par saharozi. Saharoze sastāv no vienādām glikozes (vīnogu cukura) un fruktozes (augļu cukura) daļām. Citi cukura veidi ir laktoze, kas atrodas piena produktos, un maltoze, kas atrodas no graudaugiem, piemēram, kviešiem un miežiem, iegūtā cietē.
Visi cukura veidi ir ogļhidrāti, un tiem ir vienāds enerģijas saturs uz 100 g.
No cukurbietēm līdz cukura kristāliem
Cukurbietes tiek novāktas rudenī un ziemā, un tikai šajos mēnešos tiek ražots cukurs. Pēc tam, kad bietes ir nogādātas cukurfabrikā , tās nomazgā un sagriež plānās nūjiņās, līdzīgi kā frī kartupeļi.
Cukuru no bietēm ekstrahē, karsējot cukurbiešu nūjiņas ūdenī 70 grādu temperatūrā. Tā iegūst neapstrādātu sulu, ko attīra un pēc tam koncentrē biezsulā jeb sīrupā, kas satur apmēram 70 % cukura. Sīrupu vārot, veidojas balti cukura kristāli. Sīrupu atdala ar centrifūgu, līdz paliek tikai paši kristāli – tīrs un dabiski balts cukurs. Cukura iegūšanas process no cukurbietēm ilgst aptuveni 12 stundas, un no katras cukurbietes tiek iegūti aptuveni 30 cukura kubiņi.
Uzziniet vairāk par dažādiem cukura ražošanas posmiem filmā No bietēm līdz cukuram.